Kad akmeņi zied....

Krāsojot mazos sarkanos akmentiņus/stārķu mānītājus zemeņu dobēm, abas ar meitu pie reizes nolēmām arī ko mākslinieciskāku izveidot. Un tā mums tapa diezgan iespaidīga izmēra bizbizmāres :)

Tomēr kādā brīvdienā, pēc vecākā dēla izlaiduma, kad mans iekšējais "es" bija nolēmis pārdomāt dzīvi, ķēros pie drusku lielākiem darbiem. Jau iepriekš bija iegādāta apelsīnoranžā krāsa, ar kuru nopūtu 2 palielus akmeņus. Tad ar otiņu un melno krāsu veidoju zīmējumu... 

Rezultāts, man šķiet, ir gana labs un iederīgs tieši mana pagalma puķu dobē :)

Stārķi, stārķi, piesargies...

          Saka, ka mājās, kur dzīvo stārķis, valda laime. Ne par velti šis putns tiek dēvēts arī par Svēteli.
Un esam ļoti pateicīgi tam par svētību, ko tas sargā, ik rītu pārlidojot mūsu mājas jumtu un pagalmu.
Tomēr mēs neesam gatavi dalīties ar visām mūsu zemenēm, tādēļ šovasar  nolēmu rīkoties un stārķi pavisam nedaudz piemānīt....
kautkur izlasīju, ka esot jānokrāso sarkani akmentiņi un jāizliek ogu dobēs. Turklāt, tas jādara savlaicīgi, pirms nogatavojušās īstās ogas. Tad stārķīs, vārnas un citi knābēji pa gabalu paskatās, ierauga kautko garšīgu, bet izrādās, ka  akmeņi vien ir... Un viņiem esot laba atmiņa - kad būs īstās zemenes gatavas, šie vairs nenākšot, jo "tajā dobē takš nekā laba nav" :D
Tāpēc nopirku sarkanās krāsas baloniņu, bet bērni salasīja dažāda lieluma akmentiņus. Akmeņus kārtīgi noskalojām no smiltīm, saulītē nožāvējām un nopūtām sarkanus. Nožuvušus izliku zemeņu dobēs.
Pa gabalu tiešām izskatās, ka pilna dobe ar ogām būtu!!!
Nu stārķīt, mīļais, nāc tik šurp :)

 *****************************************************

Zemeņu laiks jau gandrīz beidzies... un ticiet vai nē, bet stārķis mūsu zemeņdobei lido ar līkumu. Uz gliemežiem gan sarkanie akmentiņi neiedarbojās :)

VAKARIŅAS

Jaunatklājums mūsmāju virtuvē ir dažādu zirņu/pupiņu/lēcu maisījums. 

Esot ļoti garšīgi, it īpaši, ja ar malto gaļiņu visu samiksē. Es parasti piesardzīgi skatos uz visādiem svešzemju izgudrojumiem, esam riktīgi latvieši-kartupeļu ēdāji, bet šad un tad jau tomēr sakārojas izmēģināt kaut ko jaunu!
Šoreiz izvēlos to maisījumu, kas pirms gatavošanas nav jāmērcē.
Uzkarsēju pannu, drusku eļļiņu un beru tos graudus virsū. ātri izkarsēju un leju klāt ūdeni, lai vārās. Kad ūdens izvārījies, lēcas un zirņi mīksti. Krāsainākai garšai klāt pieberu arī konservētās pupiņas un iepriekš apceptu malto gaļu. Tuč, tuč sālīti, pipariņus un ... krējumiņš, tomātiņš...smaržo labi un patiešām ir ļoti ļoti garšīgi un, manuprāt, rudenim ļoti atbilstoši!

LABU APETĪTI!

VĀRDA DIENAS DĀVANA PRINCESĪTEI

Šobrīd mūsmājās notiek ļoti aktīva laika skaitīšana. 

4-gadīgajai Anetei vairs nepietiek ar zināšanu, ka dzimšanas diena ir vasarā, bet vārdadiena rudenī. Viņa grib zināt precīzāk- "kurā ciparā tas ir? un kas tā par dienu būs?" 
Tā nu ar ļoti lielu nepacietību tika gaidīts arī 8.oktobris - Anetes vārda diena. 
Savukārt es lauzīju galvu par dāvanu - skaidrs, ka neko TĀDU jau nevajag, bet arī sīkumiņu un krikumiņu gribas pasniegt skaisti un interesanti. Šoreiz bija paredzēts, ka meita tiks pie jaunām matu gumijām (jo tās mūždien kaut kur pazūd :)) 
Apmēram stundas laikā kofekšu/gumiju  pušķis bija gatavs- košs, krāsains, ar mīļākajām kriukšķenēm un mazu lellīti vidū.

VECAIS LABAIS MĒTELĪTS

Krietni pavalkātais, bet vēl joprojām ļoti mīļais rudens mētelītis tā vien prasījās pēc pārvērtībām.

Tamboradata un diezgan parupjš tambordiegs un tapa daži rudenīgi ziediņi... 
Vispirms visas puķes un aplīšus piespraudu ar kniepadatām, novērtēju kopskatu, un tad jau sekoja puķīšu piešūšana pie mēteļa. Visu piešuvu ar diegu parasto, bet pīnīti gar maliņu - ar atstarojošo diedziņu.
Rezultāts, manuprāt, rudenīgi romantisks...

 

SAULAINU RUDENI!

CEPURĪTES

           

Kā ikkatru gadu, arī šoruden darināju jaunas cepurītes saviem ķipariem, lai silti, koši un priecīgi var ikrītu doties uz skolu un bērnudārzu.
Anetei šoreiz rozīgi raiba, gaiša cepurīte.
Edžum - zaļā,drusku nopietnāka... man jau liekas, ka diezgan stilīga sanākusi :) 
Abām arī atstarojošās joslas, lai tumsā drošāka iešana.

 

Aizgājusi...vasara

Nē, nu kaut kāds trakums...
Dzīves steigā un daudzo pārmaiņu virpulī Cāļu mājas plauktos pat putekļi nebij noslaucīti...Tā nevar! Nekas nav beidzies, viss turpinās ar jaunu sparu un jaunās sliedēs.
Daudz, kas ir darīts un izdarīts, bet tikpat vēl jāpaveic. 
Re, bij stāsts par puķudobes iekopšanu(ierakšanu)...nu jau blakus vēl viena tapusi un diezgan koši šovasar priecēja ikvienu garāmgājēju...

PRIECĪGU MUMS VISIEM RUDENI!